Bankas Latvijā un ieguldījumu drošība

      Comments Off on Bankas Latvijā un ieguldījumu drošība

Latvijas Republikā darbojas vairāki desmiti ārvalstu komercbanku un to meitas sabiedrības. Latvijas iedzīvotājiem valsts garantē, ka no noguldījumu fonda segs līdz pat 100 tūkstošiem eiro situācijās, kad kādu banku nāktos slēgt. Tā tas ir noticis gan Parex, gan Krājbankas gadījumā. Lielākie zaudētāji, slēdzot kādu komercbanku, parasti ir tie cilvēki, kas ir sakrājuši lielu naudas summu un nav to izvietojuši pa daudzām bankām. Šādi cilvēki nav daudzi, jo Latvija ir salīdzinoši nabadzīga valsts, kur uzkrājumi 10 tūkstoši vai 20 tūkstošu eiro apmērā jau tiek uzskatīti par lieliem. Salīdzinoši Skandināvijā, kur lielākā daļa māju maksā vismaz 250 – 500 tūkstošus eiro liela daļa iedzīvotāju būtu uzkatāmi par miljonāriem.

Ja Jums šobrīd kontā vai zeķē nav vairāk par 100 tūkstošiem eiro, variet būt droši, ka savus noguldījumus nezaudēsiet. Izņēmums, protams, ir varas maiņa, jo, piemēram, Krimā neviens nedomāja un arī nedomā vietējiem iedzīvotājiem segt zaudējumus, kas radušies varas maiņas rezultātā, slēdzot visas tur esošās Ukrainas bankas. Latvija par laimi, ar Latvijas bankas aktīvu līdzdarbību ir kļuvusi par eirozonas dalībvalsti un vismaz dažādi valūtu riski mums iet secen. Tie cilvēki, kuriem ir milzīgi noguldījumi, protams, rēķina savādāk un riskus diversificē ne tikai pa dažādām bankām, bet arī pa dažādām valstīm, lai izvairītos no situācijas, kad kāda valsts tomēr nepilda visus savus solījumus. Lai iegūtu tik apjomīgu naudas summu ir dūšīgi jāstrādā vai jābūt pareizā brīdī, pareizā vietā. Viens no veidiem kā uzkrāt bagātību ir ieguldīt to dažādās akcijās un vērtspapīros. To vēsturiskais ienesīgums gan negarantē nekādu drošību, taču izvēloties šādu variantu, ir jāskatās, kurš no uzņēmumiem vēsturiski katru gadu izmaksā dividendes. Noguldīt naudu komercbankās ar mērķi gūt peļņu šobrīd nav prāta darbs, jo depozīti ir ar nulles procentiem vai pat ar negatīvu likmi. Tajā pat laikā, piemēram, Šveicē tas neradīja nekādas problēmas un investori stāvēja rindā, lai noguldītu naudu uz negatīviem procentiem, kam vēlāk sekoja arī citas Eiropas valstis.